Šobrīd valstī notiek divi pretēji procesi: valdības apmaksātie mediji informē par sasniegumiem – algu pieaugumu, labklājības palielināšanos u.tml. Savukārt analītiķi – par valsts parāda trīskāršošanos un tuvējo krīzi. Pirms vēlēšanām politiķi sola ievērot skolotāju, mediķu u.c. profesiju intereses. Bet sevišķi svarīgi ievērot tirdzniecības nozares intereses, jo tā dod 1/3 daļu valsts budžeta. Pie tam tirgotāju interešu ievērošana neattiecas tikai uz nozari, bet atsaucas arī uz visu sabiedrību. Svarīgi aizstāvēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju intereses, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus un sniedz iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Iedzīvotāju izbraukšanu no valsts var salīdzināt ar deportāciju: ja pirmajās divās reizēs sveša vara vardarbīgi izveda vairāk kā 60 000 iedzīvotāju, tad trešā “deportācija”, kad ekonomiski iemesli spiež cilvēku pamest valsti, samazinājusi Latvijas iedzīvotāju skaitu aptuveni vēl sešas reizes vairāk – tie ir gandrīz 400 000.

Par aktuālākajām nepieciešamajām izmaiņām nozarē kopīgi sprieda valsts ilgtspējīgākās organizācijas – Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzņēmēji šīgada konferencē „No pārmērīga administratīvā sloga uz mūsdienīgu attīstību”

Valstī jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja. Nozarei ir uzlikts milzīgs administratīvais slogs, kas atņem resursus modernizācijai. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jāpilda pārmērīgi daudz dažādas instrukcijas u.c. saistoši dokumenti. Prasības ir nesamērīgas un prasa ne tikai lielus papildus izdevumus, bet arī patērē aptuveni 60% laika, tikai atlikušos 40% uzņēmējs var veltīt peļņu nesošam darbam. Nozaru darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem jābūt skaidriem un precīziem, kas vērsti uz birokrātisko procesu samazināšanu.

Nepieciešamas nodokļu sistēmas izmaiņas. Jānoņem dubulto nodokļu slogu tirdzniecībā. no sociālā budžeta sākot maksāt slimības naudu sākot no otrās dienas, vienlaikus  samazinot valsts nelietderīgos tēriņus un valsts aparātu.

Būtiski jāpalielina neapliekamais minimums to paceļot līdz minimālās algas līmenim, kas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir zemākais. Alternatīva augstajiem darba spēka nodokļiem varētu būt patentmaksas ieviešana mazajiem uzņēmējiem līdzšinējā nodokļu sloga vietā.

Jāsamazina PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem. Patlaban tikai vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju tas ir pa kabatai. Ēdināšanai nav jābūt tikai tūristu izklaidei, bet vismaz reizi nedēļā katrai ģimenei – maltīti restorānā vai kafejnīcā. Tā ir arī iespēja palielināt algas ēdināšanas sektorā nodarbinātajiem, jo PVN īpatsvars ēdināšanā ir ļoti augsts. Aprēķini liecina, ka samazinot likmi, varētu maksāt lielākas algas un ēdināšanas pakalpojumiem jākļūst pieejamākiem.

Jau divus gadus ieilgusī kases aparātu reforma, kurai šobrīd nav redzams gals, jāpadara loģiska, saprotama un ekonomiski pamatota, ar minimālām izmaksām – tām jābūt saprātīgām, nevis pārmērīgām. Uzņēmēji dzīvo tiesiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī piedāvātie tehniskie risinājumi ir novecojuši un atpaliek no mūsdienīgām tehnoloģijām vismaz par 10 gadiem.

Papildus informācija


LTA prezidents Henriks Danusēvičs, tālr. 29548484
Gatis Štolcers

Comments are closed.