Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji regulāri dodas uz Briseli un komunicē ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Vienā no kārtējām tikšanās reizēm bija iespēja sarunai ar Arti Pabriku un Krišjāni Kariņu.

Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku tika apspriesti ar tirdzniecību saistīti jautājumi. To starpā LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzdeva jautājumu par  Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA): “Kas ir galvenās priekšrocības Kanādas tirdzniecības līgumā eiropiešiem un ko no tā iegūst kanādieši?”

“Vienkāršā valodā runājot, ievedot vai izvedot preces, starp valstīm pastāv muitas tarifi, kas gala rezultātā ietekmē preces cenu.  Līdz ar CETA spēkā stāšanos ir atcelti gandrīz visi muitas tarifi, samazināts birokrātisko procedūru apjoms un barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai, atvieglojot biznesa saišu veidošanos starp ES un Kanādu. Tomēr, lai jūtīgākās nozares vai preces tiktu pasargātas, atsevišķos gadījumos tiek saglabātas preču eksporta kvotas. Piemēram, tas attiecas uz siera eksportu no ES uz Kanādu, kam noteikts maksimālais apjoms gadā, un liellopa gaļas importam no Kanādas uz ES. Tas nozīmē, ka ieguvēji būs patērētāji, jo paplašināsies preču klāsts un samazināsies to cena, kā arī uzņēmēji, kuriem pavērsies jauni un vieglāk pieejami eksporta tirgi.

CETA uzlabo Eiropas uzņēmumu pozīcijas Kanādas tirgū, paverot jaunas iespējas tādās jomās kā telekomunikācija, enerģētika un jūras transports, kā arī sniedz iespēju ES uzņēmumiem piedalīties Kanādas publiskā iepirkuma konkursos ne tikai federālā, bet arī provinču un municipālajā līmenī, ko līdz šim Kanāda nebija atvērusi nevienam citam tirdzniecības partnerim. Te es redzu iespējas, piemēram, mūsu būvniecības uzņēmumiem. Savukārt kanādiešiem tiek atvērts plašais Eiropas tirgus ar vairāk nekā 500 miljonu patērētajiem, tādējādi Kanādas eksportētājiem paveras daudz plašākas iespējas, piemēram, autotransporta un to daļu, kā arī naftas un gāzes produktu eksportam uz Eiropu.

Kāpēc pret tādiem līgumiem iestājās atsevišķas nevalstiskās organizācijas? Tās apgalvoja, ka kanādieši, tāpat kā amerikāņi, mūs pārpludinās ar ģenētiski modificētiem produktiem vai ar hormoniem barotu liellopu gaļu un kopumā pasliktināsies preču un pakalpojumu kvalitāte. Man ir nācies ar šiem cilvēkiem runāt ļoti bieži, taču realitāte ir tāda, ka šīm bažām nav pamata – šādu gaļu Eiropā nav atļauts ievest, turklāt līgumā paredzētie standarti preču un pakalpojumu eksportam ir ļoti augsti. ES ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējā tirgus, jo 14% darbavietu ir atkarīgas no eksporta. Tirdzniecība ir padarījusi ES par vienu no vadošajiem  reģioniem pasaulē, un mūsu labklājības līmeņa noturēšana nav iespējama, atgriežoties pie šauras un nacionālas pieejas tirdzniecībai.

Protams, tirdzniecība bieži, vismaz sākotnēji, notiek starp valstīm, kas ir tuvāk viena otrai, tāpēc daudzi vaicā, vai nebūtu vienkāršāk attīstīt tirdzniecību ar Krieviju? Taču jāapzinās, ka Kanādas ekonomika tikpat liela kā Krievijas ekonomika, un šis tirgus ir daudz stabilāks par Krievija tirgu.

Kā problēmu Latvijas uzņēmumu ekspansijai globālajos tirgos redzu to, ka esam maza un nepazīstama valsts, kuru starptautiskajā tirdzniecībā nav bijusi aptuveni 50 – 60 gadus – visu padomju periodu. Aizbraucot uz Singapūru vai Japānu, daudzas Eiropas valstis mums jau ir priekšā, tāpēc Latvijas diplomātiem un politiķiem ir nopietni jāstrādā, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem tur nokļūt. Taču, ja nākam ar konkrētu produktu vai piedāvājumu, kas šajā tirgū nav pietiekami pārstāvēts, to izdarīt ir iespējams. Jau šogad tiks noslēgts starptautiskās tirdzniecības līgums arī ar Japānu. Līdz šim šīs valsts tirgū bija ļoti grūti iekļūt, jo tas tiek spēcīgi aizsargāts, taču pēc līguma spēkā stāšanās pavērsies jaunas iespējas,” izsmeļoši atbildēja Artis Pabriks, “Mēs vairs nekad nesasniegsim tādu situāciju kā Ulmaņlaikos 30. gados, kad saražojām tikpat daudz sviesta vai cūkgaļas kā Dānija. Mēs nevarēsim konkurēt ar apjomiem, taču varam atrast savus nišas produktus. Pasaulē aug pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem un ekoloģiski ražotiem produktiem, jo vēlamies dzīvot veselīgāk. Domāju, tur mums ir labas iespējas. Jādomā ilgtermiņā par Latvijas iespējām eksporta tirgū ar lauksaimniecības produktiem ne tikai nākamajos 5, bet nākamajos 20 gados. Jādomā arī par tādām lietām, kas Latvijā ir pieejamas, taču daudzviet pasaulē zūd – ūdens, enerģija un pārtika. Enerģiju mēs visticamāk neeksportēsim, bet pārtika un ūdens mums ir pietiekami, lai dalītos arī ar citiem. Tas jāizmanto. Mums ir labi panākumi arī IT jomā.”

 

Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš:

“Eiropā ik pa septiņiem gadiem pieņem budžetu un attiecīgi tos līdzekļus tērē nākamajos septiņos gados. Eiropas Savienībai nav neviens iekasējams nodoklis, kas to finansētu. Valstis turpretī iegūst naudu budžetam no nodokļiem. Mūsu valstī budžetu veido no nodokļu ieņēmumiem – no PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa, akcīzes nodokļa utt.

Valsts liek maksāt nodokļus, un, ja mēs nemaksājam, nākas par to atbildēt. No budžeta  skolotāji saņem algas, tiek tērēts aizsardzībai un visam, kas mums nepieciešams. Eiropai nav šādas iespējas – celt nodokļus vai iekasēt nodokļus, dalībvalstis sēžas pie galda un saka „nākamajiem septiņiem gadiem sametīsim katrs tik un tik”. Arī Latvija iemaksā kopējā budžetā, tikai mēs no katra eiro iemaksas saņemam no 3 līdz 4 eiro atpakaļ. Varētu teikt – mēs tikai saņemam. Maksātāju valstu skaits nav liels, tās ir tikai septiņas valstis. Lielbritānija, kas ir trešā lielākā maksātāja, ir izstāšanās procesā no Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka veidojas deficīts. Ja vācieši runā, ka varētu iemaksāt vairāk, bet nīderlandieši, zviedri, somi un dāņi saka, ka ne tikai nemaksās vairāk, bet, ka vajag maksāt pat mazāk Eiropas budžetā. Viņu vēlētāji saka – mums pietiek pašiem, kur ieguldīt un tērēt savu budžeta naudu. Visu laiku ir šis strīds. Eiropas Komisija ir izpildvara, kā ministrija. Eiropas Komisija nenosaka budžetu, to dara dalībvalstis. Eiropas Komisija var tikai ierosināt, kā sadalīt budžetu, bet nobalsos Eiropas Parlaments ar dalībvalstīm. Eiropas Komisija var tikai ierosināt likuma izmaiņas un var arī ierosināt, kā sadalīt budžetu. Patlaban paredzēts budžeta samazinājums. Ja pareizi atceros, Latvijai būs 20% samazinājums, bet, piemēram, Polijai paredzams vēl lielāks samazinājums – 35%. Samazinājums attieksies arī uz citiem – bulgāriem, igauņiem utt. Eiropas budžets  tiek sadalīts trijās lielākajās kategorijās. Pirmā ir lauksaimniecība, tiešmaksājumi utt. Tur mūsu zemnieki aizvien saņem mazāk kā kolēģi citās valstīs. Mēs vienmēr esam cīnījušies, lai to izlīdzinātu. Tā nav cīņa par samazinājumu citiem, bet par pielikumu mums. Tad ir kohēzija – tā ir nauda skolām, ceļiem, uzņēmējdarbībai utt., kur arī paredzēts samazinājums visai Eiropai. Bet ir viena joma, kur mums būs vairāk. Tā ir trešā kategorija – zinātne u.tml. Ja Lielbritānija vairs neņems no šī “katla” laukā, Eiropai būs divreiz vairāk līdzekļu šai jomai.”

Pastiprinās cīņu pret naudas atmazgāšanu

Eiropas Parlaments atbalstījis jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, kur viens no autoriem ir Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. 

„Lielākais risks naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā ir anonimitāte. Esmu gandarīts, ka, noslēdzoties divus gadus ilgušajam darbam, Eiropas Parlaments ir nobalsojis par jaunu likumu, kas tiešā veidā risina anonimitātes problēmu, sniedzot jaunus un daudz spēcīgākus ieročus tiesībsargājošajām iestādēm,” uzsvēra Krišjānis Kariņš.

Viņš norāda, ka likums pastiprinās cīņu pret naudas atmazgāšanu un pilnveidos patiesā labuma guvēju reģistru. Tas paredz, ka ES dalībvalstu patiesā labuma guvēju reģistriem attiecībā uz uzņēmumiem jābūt publiski pieejamiem, kā arī jāizveido līdzīgi reģistri trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekiem. Likums nosaka, ka ir jāizveido bankas kontu un seifu turētāju reģistri, kā arī šis ir pirmais ES līmeņa likums, kas paredz Eiropas finanšu sistēmā ierobežot anonimitāti darbībās ar kriptovalūtu.

Patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošana

„Ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāattīra Eiropas banku sistēma no netīrās naudas, no iespējas izmantot mūsu bankas, lai atmazgātu nelegāli iegūtus naudas līdzekļus legalizēšanas nolūkos. Bet ir skaidrs, ka nepietiek tikai pieņemt likumu, ir svarīgi arī kā tas tiek ieviests dzīvē. Tagad Eiropas Komisijai ir rūpīgi jāseko līdz dalībvalstu efektivitātei tās ieviešanā. Šī sistēma darbosies tikai tad, ja likums tiks ieviests visās dalībvalstīs un anonimitāte noziedzniekiem Eiropā vairs nebūs iespējama,” uzsver Krišjānis Kariņš.

Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par cīņu pretnaudas „atmazgāšanu” pastiprinot likumu un veicot patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus,” norāda Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no likumprojekta autoriem un Parlamenta pilnvarotajiem sarunu vedējiem ar Padomi.

Likumprojekts papildina esošo likumdošanu pret-naudas „atmazgāšanas” jomā, ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz virtuālā nauda un anonīmās maksājumu kartes. Vienošanās par likumprojekta gala tekstu paredz iekļaut patieso labuma guvēju reģistrā arī trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekus. Pēc plašām diskusijām dalībvalstis piekāpās Parlamenta pozīcijai padarīt patiesā labuma guvēju reģistru publiski pieejamu. Tāpat likumprojekts paredz izveidot banku konta un seifu īpašnieku reģistru.

Krišjānis Kariņš kā likumprojekta atbildīgais virzītājs un patiesā labuma guvēju reģistra idejas autors pauž gandarījumu par sarunu procesā panākto vienošanos: „Lai gan sarunas ar dalībvalstīm bija sarežģītas un kompromisa panākšana prasīja krietni vairāk laika kā plānojām, tomēr uzskatu, ka likuma papildinājumi būs nozīmīgs solis cīņā pret naudas „atmazgāšanu”, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu terorisma finansēšanai,” uzsver Krišjānis Kariņš.


Latvijas Tirgotājs http://www.tirgotajs.lv/
Gatis Štolcers

Comments are closed.